Atskats uz 2026. gada ALMA Saietu
Čikāgiešu skatījumā - Ņujorkas Katskiļu nometne ir tālu! Ierasts ir Gaŗezers un tā iestaigātā taka. Latviešiem austruma krastā ir Katskiļu nometne, iegādāta 1956. gadā. Jau 70 gadus tautieši mēro līkumoto ceļu gar gleznainiem ūdenskritumiem un klintīm, lai tur baudītu latvisku noskaņu.
Šoruden Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības gadskārtējā sapulce 25.-27. septembrī sniedza iespēju man doties neierastajā virzienā. Ielidojot Albany lidostā, palūdzu nomas mašīnai džīpu, jo zināju, ka stāvie kāpumi un nobraucieni prasīs uzmanību un atrast ceļu bez līdzbraucēja varētu būt sarežģīti. Pa laimi, GPS visur labi bija pieslēdzams un tikai nereti nācās pabraukt garām galamērķim.
Pirmā pietura man bija Woodstock pilsētiņa, ko pa pāris stundām apskatīju. Dzidri zilās debesis un agrās rudens nokrāsas padarīja pastaigu pa foršiem veikaliņiem, kafejnīcām un galerijām neaizmirstamu. Tomēr, pēc agrā rīta lidojuma un brauciena pa šaurajiem ceļiem, biju gatava vakariņām un atpūtai. Ieraugot picēriju, nolēmu salīdzināt austrumkrasta piedāvājumu ar šo Čikāgas firmas ēdienu. Ja frikadele ir meatball - tad atzīšu, ka plānās pamatnes frikdeļu un sēņu pica, pasniegta papes kastē, ir tīri labs veids, kā noslēgt pirmo dienu Katskiļu kalnos.
Nākamajā rītā bija skaitāmas tikai pāris stundas līdz bija sarunāts satikties ar ALMA dalībniekiem Thomas Cole National Historic Site Katskiļu pilsētā, tāpēc fiksi saposos ceļam. Apskatīju Kingstonu, kura bija Ņujorkas pirmā galvaspilsēta līdz tam, kad 1777. gadā britu armija tai uzbruka, nodedzinot daudz ēku. Te Amerikas neatkarības cīņu vēsture bija jūtama. Kingstonā labprāt atgrieztos, lai izbrauktu ekskursijā pa Hudsonas upi.
Braucot gar upi uz ziemeļiem, nākamā pietura bija Saugerties. Te man bija iespēja izstiept kājas un iet sirojumā uz bāku. Spilgtie saules stari tika mākoņiem aizklāti, jo stiprais vējš pieteica, ka rudenim neraksturīgais ‘Nor'easter’ tuvojas. Ieskatījos pulkstenī un laidos vēl uz ziemeļiem uz nākamo pieturu - Catskill!
Thomas Cole bija mākslinieks, kas industriālās revolūcijas laikā atstāja Angliju, lai dotos uz mežonīgo, bet iespēju pilno Ameriku. Viņa darbnīcu, muzeju, māju un dārzu izstaigājām anthropologa Pētera Dajevska pavadīti. Šinī ekskursijā iepazinos ar Hudsonas Skolas māksliniekiem un sapratu viņu rūpes par neaizskartās dabas trauslumu Amerikai attīstoties. Šis izbraukums mani izglītoja par šiem regionālistiem un deva iespēju labāk iepazīties ar citiem ALMA dalībniekiem.
Piektdienas vakarā Katskiļu nometnes Atpūtas namā sabrauca mākslinieki, galvenokārt no austruma krasta. Iekārtojāmies naktsmājās un tad sapulcējāmies kamīna telpā uz saviesīgo vakaru. Mākslinieki bija atveduši darbus, kurus izlika izstādē. Tālāk daudzi šie darbi ceļoja uz Vašingtonu, DC, kur ALMA rīko rudens izstādi draudzes telpās.
Vadība bija sarūpējusi gardas vakariņas un vakara programu, lai informētu par pēdējā gadā notikušo. Sarma Muižniece-Liepiņa stāstīja par pavasara sabraukumu Ēbikjū, Jaunmeksikā. Šīs bija trešās ASV dienvidrietumu latviešu mākslas un kultūras dienas. Šie izbraukumi sniedz iespēju satikties māklslas vārdā, lai iestaigātu jaunas takas un iegūtu jaunas inspirācijas.
Sekoja ALMA priekšnieces, Aija Moeller atstāsts par Mākslas izstādi XVI Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Grand Rapidos. Šķietami katrs mākslas darbs bija parādīts un pārrunāts. Ļoti vērtīga programas daļa, jo dziesmu svētkos nepiedalījās visi ALMA saieta dalībnieki. Arī tie, kas bija svētkos, varbūt to nebija tik uzmanīgi skatījušies.
Skumjākais posms bija pēdējā gada laikā aizgājušo ALMA dalībnieku pieminēšana. Daumants Šnore un Uldis Stepe tika pieminēti, un par viņu darbiem un devumiem tika runāts. Visbeidzot, šī vakara noslēgumā ALMA vadība iepazīstināja ar tagad notiekošo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādi Raimondam Staprānam 100. Arī sērās pieminēts. Iespaidem un pārdomām pilns vakars!
No rīta garšīgas brokastis sagādāja “Rota” jaunie saimnieki. Visu nogali nekā netrūka! Paldies Normundam Sviksam un dēlam Hugo par gardajām maltītēm!
Pilnsapulcē bija uzrunas, 2025. gada pilnsapulces protokola pieņemšana, kasieres ziņojums, revīzijas komisijas zin̦ojums, projektu apskats u.c. jautājumi. No nozīmīgākiem, vismaz no mana, jaunpienācēja, skatījuma, bija apstprinājums, ka ALMA savus dokumentus sūtīs uz Latviju, lai tos digitalizē un apkopo Latvijas Valsts arhīvs. Pārskatot dokumentus, ko bija atvedusi vadība, protokolos, fotografijās un vēstulēs atpazinu daudz sev pazīstamos māksliniekus. Tas, ka materiāli tiks vienuviet apkopoti un līdzās arī pieejami interesentiem, ir liels solis uz priekšu šīs organizācijas vēstures saglabāšanai.
Sestdienas pēcpusdienā sekoja atsevišķu dalībnieku runas, katra kādā specifiskā mākslas jomā. Pirmo priekšlasījumu sniedza Marks Stubis, kas iepazīstināja ar viņa tēva dzīves gaitu. Pirms simts gadiem Rīgā dzimušais ilustrators un dizaineris Tālivaldis Stubis savu radošo darba mūžu pavadīja Amerikā. Dēla stāstījums vēstīja, ka tēvs bija mākslinieks, kura darbus visi atpazīst, bet paša mākslinieka vārdu ne. Un tik tiešām - filmu plakāti, grāmatu vāki un ilustrācijas katrs IR redzējis. Sirsnīgi iesaku sekot FB Tālivaldis Stubis Centennial Celebration, lai pārbaudītu paši, cik šis mākslinieks bija radošs un darbi redzēti!
Nākamais lektors, Pēteris Dajevskis, iepazīstināja ALMA saieta dalībniekus ar dokumentālo īsfilmu “Seeking New Beginnings, 1890-1910: The Free Letts”. Šī filma atspoguļo pirmo latviešu iebraucēju vilni un kā attīstijās Filadelfijas Brīvo latvju biedrība.
Sekoja Sebastiennes Mundheimas stāstījums par savu radošo darbu White Box Theater Filadelfijā. Viņas multidiscpilinārais devums ieskaita šī teātra dibināšanu, liela izmēra leļļu veidošanu un kustības mākslu. Aicinu ikkatru lasītāju iepazīties ar šīs mākslinieces iespaidīgo darbu klāstu! (Redaktores piezīme: vairāk par Sebastienne Mundheim var izlasīt izdevumā Jaunā Gaita nr. 326. rudens 2026)
Turpinājumā es, Kristīna Sīmane-Laimiņa, iepazīstināju klausītājus ar nesen Latvijā iznākušo grāmatu “Glezna un skatītājs”. Tajā autores Ilze Vītola un Ilze Kupča aicina jebkura vecuma skatītāju izmēģināt dažādus veidus, kā iedziļināties gleznā - tā radot tiešāku saikni ar to. Daži uzdevumi izaicina no gleznas iedvesmoties, mudinot radīt jaunu darbu. Klātesošie pat iztēloja gleznu - veidojot skaņdarbu, katrs izskandinot kādu gleznas daļu.
Priekšlasījumus noslēdzot, Māris Salmiņš stāstīja par Birutu Delli. Viņš pats pie mākslinieces bija mācījies. Pieminot Latvijā mūžībā aizgājušo, ALMA dalībnieki iepazina viņas mākslu un daļu no viņas dzīves gaitām.
Dienas noslēgumā ALMA pateicās ilggadējai priekšniecei, Lindai Treijai par viņas piecpadsmit gadu atdevi, vadot organizāciju. Paldies Linda! Vakara gaitā dzeju lasīja Sarma Muižniece-Liepiņa. Qin Sun Stubis lasīja ievadu viņas grāmatai angļu valodā Once Our Lives. Grāmata apraksta viņas dzīves stāstu, pavadot bērnību Ķīnā. Grāmata seko vairākām paaudzēm un krāšņi apraksta sadzīvi, vēsturi un likteņu pagriezienus. Literāro posmu noslēdza ar Voldemāra Avena dzejoli “Dejotāja” - veltījums Vijai Vētrai, ko norunāja Aija Moeller.
Sekoja dalībnieku atnesto mākslas darbu apskate un paskaidrojumi. Visu beidzot, dalībnieki piedalījās izsolē, aizrautīgi sacenšoties, lai sev iekāroto preci iegādātos! Saviesīgais vakars turpinājās ar pārrunām par mākslu, par dzirdēto un redzēto.
Atskatoties uz saietu, varu tikai nopriecāties, ka mēroju ceļu uz austrumkrastu, lai piedalītos. Bagātīgā programa, jaunās draudzības un iespaidi liek man saprast, ka Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība ir organizācija, kurā ir vērts aktīvi piedalīties! Tiekamies 2027. gadā Katskiļu kalnos!
